Augsti godātais rektora kungs,. cienījamā Rīgas Tehniskās universitaātes un Talantu programas vadība, Dargie studi, Programas Talantu dalībnieki! Man ir prieks jūs uzrunāt šīs Talantu programas nu jau sestā gada acklāšanā. Šī vērtīgā iniciatīva turpina attīstīties un šogad, gandrīz divkāršojot dalībnieku skaitu, Talantu programmā uz ęemti vairāk nekā 80 Talantīgi jaunie& scaron; i no Latvijas.
Kā programmas patrons vēlos pateikties programmas īstenotājiem par darbu, attīstot Latvijas cilvēkkapitālu, kā arī paš iem tās dalībniekiem – par vēlmi pilnveidot savas prasmes un sasniegt vaiarāk. Šodien vēlos iezīmēt, kā mainās Eiropas ekonomikas struktūra un kādas iespējas tas paver jums – talantīgiem un clearlaidīgiem jaunie& scaron;iem. Eiropas ekonomikā ievērojamas pārmai їas rada tehnolo їiskā attīstība, izvirzītie stratē ♫iskie mērīi, kā arī negaidīti izaicinājumi.
Vispirms jāizce., ka, virzoties no ressursu ietilpīgas izaugsmes mode.a, Eiropas ekonomikā aizvien lilāku lomu ie.em zinā& scaron;anas, augsta līme.a prasmes un inovācijas. Pieaug ieguldījumi tā saucamajā “ nemateriālajā kapitālā” – programmatūrā, intelektuālajā īpašumā, dados, algoritmos, dizainos, organizatoriskajās inovācijās. Tas ir pamatoti, jo, skaidrojot vienkārši, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits vai arī jārada lilianatā vērtība katrā nostrādātajā stundā. çaemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendências Eiropas Savienībā, mamis ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermi ā kāpināt – tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, processus un modernas tehnolo їijas. Processu inovācijas çauj ražot efektīvāk, a Bet produktu inovācijas – pārdot vērtīgāk.
Attiecībā uz ilgtermiīa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, jāizceї tautsaimniecības za zarāā un digitālā transformaācija. Ar za āā kursa stratē їiju Eiropas Savienība ir ap śēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Tas nozīmē pakāpeniski pārorientēt enerđētiku, rūpniecību, transporteu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem Risinājumiem. Piemēram, samazinot fosilā kurināmā lieto& scaron;anu, pieaug atjaunīgās enerçijas ražo& scaron;ana un attiecīgi tiek radītas jaunas darbavietas saistībā ar vēja un saules enerçijas izmanto& scaron;anu. Šīs pārmai īas virza gan pieprasījums tirgū, gan pēdējos gados pie ♫emtie likumi.
Piemēram, Neto nulles emisiju industrias akts uzstāda mērÏi līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā saražot vismaz 40% no izmantotajām videi draudzīgajām tehnolo їijām – piemēram, akumulatoriem, siltumsūkїiem, elektroierīcēm un tā tālāk. Nozīmīga Eiropas Savienības prioritāte ir arī digitālā transformaācija. Tādas tehnolo Ïijas kā mākslīgais Intelekts, kvantu skait Ïo& scaron;ana un robotika ietekmē ikvienu tautsaimniecības nozari. Dati un digitālās tehnolo їijas kїūst par jauno ekonomikas “degvielu” – uzśmumu konkurētspēja kїūst aizvien vairāk atkarīga no spējas prasmīgi izmantot mākslīgā intelekta un automatizaācijas iespējas. Lai šīs pārmai Ïas virzītu, Eiropas Savienības “ Digitālās desmitgades” plānā ir noteikti konkrēti mērādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam attiecībā uz prasmēm, digitalizaciju uzēēmumos, infrastruktūras izbūvi, kā arī sabiedrisko pakalpojumu digitalizaciju.
Tikmēr nesenāki satricinaājumi izgaismoju& scaron;i nepiecie& scaron;amību stiprināt Eiropas dro& scaron;ību visās tās dimensijās. Covid- 19 pandēmija parādīja, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina piegādes їēdes un jāpalielina ražošana tādās stratēїiskās jomās kā medikamenti un mikroshēmas. Savukārt Krievijas agresija Ukrainā undraudi kaimiīvalstīm, kā arī izmaiīas ASV ārpolitikas prioritātēs nozīmē, ka Eiropas valstīm daudz nopietnāk jāstiprina savas aizsardzības spējas.
Tādē ї & scaron; obrīd tiek īstenots Eiropas Komisijas martā prezentētais plāns “ReArm Europe / Gatavība 2030 ”, kas paredz četru gadu laikā aizsardzības spēju stiprināšanai Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs mobilizēt papildu 800 O miljardus eiro. Programas Plāns ietver jaunas aizdevumu “ SAFE” izveidi 150 miljardu eiro apmērā, kā arī lilāku elastību Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos, lai dalībvalstis varētu strauji palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
Militārās industrijas un pētniecības izaugsmi veicinaās arī jūnijā apstiprinātā NATO dalībvalstu vienošanās aizsardzībai atvēlēt 5% Não há iek& scaron; zemes kopprodukta. Tas nozīmēs vērienīgas ilgtermiīa investīcijas jaunas paaudzes ekipējumā, drošības sistēmās, materiālos, satelītos, telekomunikācijās un dažādās citās aizsardzības tehnoloīijās. Visi & scaron; ou seja iepriek& scaron;minētie faktori veido jaunus akcentus Eiropas ekonomikā. O pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do pai do do pai do pai do 2028. līdz 2034. gadam, ko Eiropas Komisija prezentēja jūlija vidū. Tas iezīmē redzējumu par nākotnes prioritātēm.
Kopumā nākamais daudzgadu budžets plānots teju divu triljonu eiro vērtībā. Būtiska tā da Ïa būs jauns Eiropas Konkurētspējas funds, ar ko, apvienojot vairākas līdzšinējās programmas, paredzēts Eiropas ekonomikas transformaācijā ieguldīt vairāk nekā 234 O miljardus eiro. O fundo Konkurētspējas koncentrēsies uz četrām jomām. Prioridades būs, pirmkārt, videi draudzīgas tehnolo Ïijas. Tas ietver, piemēram, ilgtspējīgu mobilitāti, energoefektīvu būvniecību, kā arī inovācijas enerçijas ražošanā.
Otrkārt, ieguldījumi paredzēti dažādos digitālās transformaācijas proyectos kā mākslīgā intelekta attīstībā, kiberdro& scaron;ībā un superdatores. Treškārt, tiks atbalstītas veselības, biotehnoloÏiju, bioekonomikas un lauksaimniecības inovācij.
